Izpalīdzi mazajam draugam - paņem kaķi no patversmes!

Bijām nolēmuši, ka ir pienācis laiks paņemt jaunu kaķēnu un pirmā izvēlē krita uz Ulubele dzīvnieku patversmi. Izskatot viņu mājaslapā esošo kaķus, nolēmām paņemt kaķēnu līdz 1 gada vecumam. Patiesību sakot, bijām nolēmuši paņemt pat uzreiz divus kaķēnus, lai viņiem kopā pa māju būtu jautrāk. Un tā nu svētdienā devāmies uz Ulubeli meklēt draudziņus, bet, nokļūstot patversmē, viss izvērtās mazliet savādāk.

Ulubele nav tikai kaķu patversme, bet ir arī paredzēta suņiem. Un šie cilvēku labākie draugi tur apmeklētājus sagaidīja ar skaļiem saucieniem (lasi - rejām) un gaidīja, kad kāds to paņems pie sevis par labāko draugu. Bet mūsu ceļš veda tiem garām, pie kaķiem.

Un kaķu te ir daudz. Gan lielāki, gan arī mazāki. Gan jauni, gan arī pavecāki. Gan veseli, gan arī ar kādām kaitēm. Un arī šie mazie draudziņi gaidīja, kad atnāks kāds cilvēks un izvēlēsies kļūt par viņu saimniekiem.

Tā kā mēs vēlējāmies mazu kaķēnu, tad mūs aizveda uz kaķu bērnudārzu, kur bija padaudz mazie kaķēni - gan tādi, kas jau ir paaugušies un bija pieraduši pie cilvēkiem, gan tādi, kas vēl nebija pieraduši pie cilvēkiem. Tā kā esošais piedāvājums bieži vien atšķiras no tā, kas pieejams mājaslapā, tad uz vietas arī skatījāmies kaķēnus.

Uzreiz pie durvīm uz kāda būra tupēja mazo kaķēnu bariņš. No tiem viens jau bija rezervēts topošajiem saimniekiem, bet, mums par pārsteigumu, viens kaķēns uz pirmo pieskārienu uzreiz nāca mīlināties un nemaz negribēja doties no mūsu četrotnes rokām prom. Līdz ar to šī kaķēna liktenis bija izlemts - viņš dosies mums līdzi uz mājām! Arī kaķu kopējs teica, ka šis kaķis jau ir pieradināts pie cilvēkiem.

Tad mēs skatījāmies pēc otra kaķēna un tas, kurš mums iekrita acīs, bija ļoti hiperaktīvs - viņš nespēja nosēdēt uz vietas un arī nedevās rokās. Arī kopējs pateica, ka tas kaķis ir mazliet agresīvāks un vēl nav pieradināts. Bet, tā kā mēs to nespējām dabūt rokās (jo viņš ļoti ātri muka no vienas savas slēptuves uz citu), tad arī tomēr palikām pie šī viena kaķa.

Izejot laukā no kaķu bērnudārza, uzreiz nāca draudzēties viens cits, paliels kaķis. Tiklīdz pietupos to paglaudīt, tā gan šis, gan arī vēl viens draudziņš uzreiz mani aplenca un teica, ka ļoti grib ar mani draudzēties. Diemžēl, lai arī viņi bija jauku un mīļi, tomēr man nācās viņiem atteikt.

Nākamais posms, kad kaķis tika izvēlēts - nācās sakārtot dokumentus, lai kaķa adopcija būtu legāla. Kārtojot dokumentus, jau kļuva redzams, ka šis kaķis ir ļoti zinātkārs un ziņkārīgs - visur gribēja iekļūt un redzēt, kas visur notiek. Bet, diemžēl, nācās droši turēt to rokās.

Lai būtu vēl interesantāk, pēc brīža atnāca kaķa kopējs un paprasīja iedot viņam mazliet kaķi. Pēc mazas kaķa apčamdīšanas izrādījās, ka tas ir pazudušais kaķēns, kas tika atrasts Kurzemes prospektā un šim kaķim ir bruka uz vēdera. Kad to izdzirdēju, es uzreiz arī teicu, ka kaķi tik un tā ņemsim un tas mums nav iemesls, lai atteiktos no šī dzīvnieciņa. Drošības pēc tikai noskaidroju, kas ir jāievēro, lai kaķis varētu pilnvērtīgi dzīvot. Izrādās - galvenais ir viņu necilāt aiz priekšķepām. Savādāk viss ir kārtībā. 

Pēc neilga brīža dokumenti bija sakārtoti un tā nu mēs bijām tikuši pie jauna ģimenes kompanjona un drauga - runčuka vārdā Katons!

Bet, nobeigumā mazliet arī par citām iespējām, ko sniedz Ulubele. Ja ir vēlme palīdzēt dzīvnieciņiem, bet nav iespēja kādu no viņiem adoptēt, tad var arī viņiem ziedot naudu, piegādāt pārtiku vai pat palīdzēt kā brīvprātīgais dažādos darbos. Piemēram, ja vēlies suni, bet nav iespējams to paņemt pie sevis uz patstāvīgu dzīvošanu, tad tu vari tur doties un būt par palīgu suņa pieradināšanai pie cilvēkiem un vest suni pastaigā. Ulubele speciālisti nodrošina ar ievadlekciju un pamācību, kā tas ir jādara un kas ir jāievēro. Dodoties prom no patversmes, bija paprāvs cilvēku pulciņš - gan tikai pieaugušie, gan arī pieaugušie ar bērniem, kas klausījās ievadlekciju un bija gatavi palīdzēt suņukiem pierast pie cilvēkiem un atgūt ticību cilvēkiem.