Bija pienācis tās dienas rīts, kad es kļuvu par vienu gadu vecāks. Lietus bija mitējies un šodienu solīja labu laiku - siltu, mazliet saules un nedaudz mākoņus. Pamodies ar lielisku noskaņojumu un sajūtu, nolēmu, ka šodien kaut kas labs ir jāizdara. Kaut kas tāds, ko es nekad neesmu darījis, bet labprāt gribētu izdarīt. Kaut ko tādu, kas man sniegtu gandarījumu un arī pasaulei būtu kāds labums. Tāpēc nolēmu - ir jāaiziet nodot asinis!
Labi, patiesībā lēmumu nodot asinis es jau biju pieņēmis āgrāk, jau pirms divām nedēļām. Un zināju, ka to darīšu tieši šodien, savā dzimšanas dienā. Iemesls šādai domai ir pavisam vienkāršs - uz manu darba vietu (Latvijas Mobilajā Telefonā) tieši šodien atbrauc Valsts asinsdonora centrs. Un kāpēc gan neizmantot šādu iespēju, ja man tā tiek piedāvāta tieši tagad?
Lai arī bieži esmu domājis, ka vajadzētu aiziet nodot asinis (ja nu kādam tās noder), tad vienmēr atradās kādas atrunas, lai to neizdarītu. Tāpēc nolēmu, ka šoreiz nebūs nekādu atrunu un to darīšu! Bet tas tik un tā nebija spontāns lēmums, jo pirms pieteikšanās es to rūpīgi pārdomāju un iepazinos ar visiem zemūdens akmeņiem.
Tā kā man šī ir pirmā reize, tad man bija mazas zināšanas, kad var vai nevar nodot asinis. Un vai vispār es to varu darīt. Tā nu es aizgāju uz Valsts asinsdonoru centra mājaslapu un no tās ieguvu visu sev interesējošo informāciju. Tāpēc padalīšos ar teoriju un praktisko pielietojumu.
Teorija
Asinis tu vari nodot, ja:
1) esi vecumā 18 - 65 gadiem un sver vismaz 50 kg. Ja esi vieglāks, diemžēl, nevarēsi nodot asinis;
2) iepriekšējā dienā neesi lietojis alkoholu un esi paēdis, izgulējies, atpūties un jūties labi;
3) esi vesels un pēdējā laikā neesi slimojis
4) pirms tam esi lietojis veselīgu uzturu un daudz šķidruma
Procedūras dienā obligātas vieglas brokastis.
Dienu pirms asins ziedošanas ieteicams ēst saknes, augļus, biezpienu, liesu sieru, biezputras, maizi, liesu gaļu un zivis, medu un dzert sulas, kompotus, ķīseļus, tēju, kafiju, minerālūdeni.
Nav ieteicams ēst ceptu, piparotu, treknu (vistas, siļķes, lasi, desas, cīsiņus, sieru, speķi), olas, sēnes, kūkas, čipsus, saldējumu, riekstus, šokolādi, kakao, buljonu un lietot jebkuru alkoholu (arī alu), kā arī nav ieteicams lietot medikamentus, tai skaitā aspirīnu.
Regulārajiem asins ziedotājiem ir arī vēl papildus ierobežojums. Asinis var nodot, ja neesi nodevis asinis vismaz 9 nedēļas, un 12 mēnešu periodā to jau neesi darījis 4 reizes (attiecas uz sievietēm) vai 6 reizes (attiecas uz vīriešiem, pie kam pēc 6. reizes vīriešiem jāievēro 3 mēnešu pārtraukums).
Savukārt, ja ir bijušas operācijas vai ilgstošas slimošanas, hroniskas slimības, tad asinis nevar nodot vai arī tas ir tikai uz kādu laiku. Sīkāk par šiem ierobežojumiem var izlasīt šajā lapā.
Nododot asinis ir vajadzīgs kāds personu apliecinošs dokuments un bankas konta numurs, jo atlīdzība par asins nodošanu tiek skaitīta uzreiz uz bankas kontu.
Asins ziedošanas procedūra ilgst aptuveni 6-10 min. Retos gadījumos asins nodošanas laikā donors īslaicīgi var just vājumu, karstumu, var zaudēt samaņu. Dūriena vietā var rasties asins izplūdums, apsārtums vai sāpes. Tev vienmēr blakus būs kvalificēti speciālisti, kas parūpēsies, lai Tu justos labi. Procedūras laikā noņem asins standartdevu – 450 ml un 40-45 ml asins paraugiem laboratoriskai izmeklēšanai.
Pēc procedūras vēlama 15 minūšu atpūta, pusstundu pēc asins nodošanas nedrīkst smēķēt! Donoriem pēc asins nodošanas vismaz stundu nav ieteicams vadīt transporta līdzekļus. Pēc asins nodošanas vismaz 12 stundas nav vēlams strādāt paaugstinātas bīstamības darbus: vadīt lidmašīnas, vilcienu, strādāt augstumā. Iesakām arī nestrādāt smagu fizisku darbu, netrenēties, neskriet, nenest smagus priekšmetus, nepeldēt un nesauļoties. Nenes somu uz rokas, no kuras ņemtas asinis.
Prakse
Praksē gandrīz viss atbilst teorijai. Uz asins nodošanas dienu es biju izgulējies un kārtīgi atpūties. Ikdienā es daudz lietoju šķidrumus (ūdeni un tējas), tāpēc ar to man ar to nebija nekādu problēmu.
Ēdu es arī samērā veselīgu ēdienu un nekādu problēmu ar veselību man nebija.
Tā kā Valsts asins donoru centrs bija atbraucis pie manis uz darbu, tad man nevajadzēja nekur tālu iet. Vispirms tiku piereģistrēts un man iedeva anketu, ko aizpildīt. Pēc anketas aizpildīšanas tik veikta laboratoriskā asins analīžu pārbaude. Lai arī tas izklausās šausmīgi sarežģīti, patiesībā tur tikai iedur pirkstā, noskaidro Tavu asins grupu (ja nav zināma) un veic nelielas asins pārbaudes. Pēc tam jāaiziet pie cita ārsta, kas izmēra asinsspiedienu un pārrunā neskaidros jautājumus. Tad arī pirmā daļa ir izdarīta.
Tālāk seko otrā daļa - asins nodošana. Katrs donors var izvēlēties, no kuras rokas labāk grib tecināt asinis. Tad tieku iesēdināts krēslā un ievadīta adata vēnā, pie reizes ar to roku spiežot gumijas bumbiņu. Atbilstoši teorijai, māsiņa arī apjautājas, vai jūtos labi. Un to darīja vēl pāris reizes visas procedūras laikā.
Atšķirībā no teorijas un brīnumainā kārtā, procedūras laikā nejutu neko sliktu - bija laba pašsajūta, nebija reiboņu un citu nepatīkamu sajūtu. Vienīgi, pēc procedūras beigām bija mazliet dulla galva, bet tas varētu būt arī tāpēc, ka mans krēsls, kurā apsēdos, uz asins nodošanas brīdi tika pamainīts novietojums - kājgals pacelts uz augšu. Domāju, ka tāpēc galva bija mazliet dulla. Bet savādāk viss bija vislabākajā kārtībā!
Pēc tam sekoja trešā daļa - nobeigums, dažu pēdējo formalitāšu nokārtošana un savas asins donora grāmatiņas iegūšana, cepumiņu, ūdens un citu našķu saņemšana. Un galvenais - iegūt 1 apmaksātu brīvdienu - tiek iedota lapiņa, kas ir iesniedzama darba devējam un kurā ir rakstīts, ka esi nodevis asinis.
Pie reizes - tā kā man bija dzimšanas diena, tad es arī no Valsts asins donora centra dabūju kādu dāvaniņu - termoskrūzi.
Nieks, bet patīkami.
Nieks, bet patīkami.
Nobeiguma vietā
Pirmā reize visur un vienmēr ir noteicošā, vai arī turpmāk tu vēlies to darīt. Arī šis nebija izņēmums. Tā kā man šajā pirmajā reizē nekas slikts nenotika un beigās bija patīkama sajūta, tad tas nostiprināja manu pārliecību, ka arī turpmāk es iešu un nodošu savas asinis. Nevis naudas vai našķu un brīvdienu dēļ, bet gan pozitīvo emociju un labu sajūtu dēļ, ka manas asinis kādam var noderēt.
Bet, ja neesi pārliecināts par savām spējām, tad labāk ir paņemt līdzi kādu izpalīgu, kurš Tevi varēti stutēt un palīdzēt nokļūt mājās. Tas, ka man nepalika slikti, nenozīmē, ka citiem nevar palikt slikti. Pirms kaut ko dari, vispirms padomā par sevi!
Ieteiktu arī cietiem atrast laiku un aiziet nodot asinis. Iespējams, viņiem ir vajadzīgas tieši Tavas asinsgrupas asinis!
Pievienošu dažus subjektīvus novērojumus par šo procesu.
AtbildētDzēstDzeršana ir svarīga, lai asinis labāk tecētu laukā no vēnas. Ja lāgā netek, tad tā procedūra ir ilgāka, nepatīkamāka un arī satraucošāka.
Parasti rekomendē izgulēties, atturēties no fiziskām aktivitātēm vēlāk utml. Esmu gājis neizgulējies, nekāda ļaunuma. Fiziskās aktivitātes – ja ir laba pašsajūta, tad nevajag no tām vairīties.
Paša procesa laikā parasti nav slikti. Izņēmums ir cilvēki, kuri procedūru slikti panes psiholoģiski, piemēram, bail no asinīm. Ir jau jocīgi paskatīties uz maisiņu pilnu ar savām asinīm.
Kritiskākais moments ir piecelšanās no sēdekļa. Var būt nestabila sajūta vai noģībt, kas pats par sevi nekas briesmīgs vai sāpīgs (ja nesasitas) nav. Jo sliktāk vēdināta telpa, jo lielāks risks noģībt. Guļot noģībt neesot iespējams. Pēc tam, kad atžirgts, var atkal dzīvot kā parasti, nav tā ka ir slikti pa dienu, tendence ģībt vai tml.
VADC mēdza būt ievērojami laipnāka attieksme nekā 1.slimnīcā.
Un uz laboratoriju, lai noteiktu asins grupu, tāpat jādodas vienmēr.
Ja nav nelāgu problēmu, tad pārsvarā dominē pozitīvas sajūtas. Pat fiziski mēdz būt tāds patīkams vieglums. Noteikti ir vērts iet vēl un vēl, kamēr vien veselība atļauj.