Piedzīvojums ar 2 USB zibatmiņām

Man tika dots viens interesants un izaicinošs uzdevums - atdzīvināt divus flash diskus jeb zibatmiņas un atgūt tajos iesprostotos datus. Tā kā šis uzdevums man izskatījās interesants un intriģējošs, tad es piekritu šim izaicinājumam. Problēma ar šim zibatmiņām bija vienkārša un nepatīkama - dators tās vairs neatpazina un tādējādi vairs nebija iespējams piekļūt tajos noglabātajai informācijai. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu varu pateikt, ka piekļūt bija iespējams, bet, kā visos stāstos, arī šoreiz beigās būs laba un slikta ziņa.

Tātad, saņemot abas zibatmiņas, vispirms pārbaudīju to savā datorā un pats savām acīm redzēju šos simptomus - pievienojot vienu zibatmiņu datoram, uzreiz tiek izdots paziņojums, ka tā nav formatēta un to vajag formatēt, bet otra zibatmiņa vispār neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes - it kā datorā uzrādās šī zibatmiņa, bet piekļūt tai nemaz neizdodas.

Nopratu, ka uz Windows datora man tās neizdosies piedabūt pie dzīvības vai vismaz atgūt datus no šiem diskiem. Iespējams, ka to var izdarīt, bet slinkums bija meklēt visādus rīkus, kas man varētu palīdzē. Nolēmu izmantot Linux vidi, kurā tomēr būtu vieglāk piekļūt apslēptajai informācijai.

Tā kā man nav nevienas Linux darbstacijas (ir tikai mājas serverītis), tad, pirmām kārtam, nolēmu virtuālajā mašīnā uzinstalēt Ubuntu darbstaciju, lai varētu pārbaudīt, vai ir iespējams piekļūt zibatmiņā noslēptajai informācijai.

Veiksmīgi uzinstalējos Ubuntu un pievienojot zibatmiņas, rezultāts bija tāds pats, kā uz Windows datora - viena zibatmiņa paziņo, ja tā ir jāformatē, bet otra netiek atpazīta. Ja no komandrindas to mēģina pievienot, tad tiek izdots kļūdas paziņojums No medium found.

Pirmā doma, kas man ienāca prātā - ir sabojāta šo disku partīcijas tabula. Bet tikpat labi varētu būt arī cits iemesls. Tāpēc, ka jau visi kārtīgi datoriķi, kad sākumā neizdodas nekas, papildus informācija tiek meklēta interneta plašumos. Un atrastā informācija apstiprināja manas aizdomas - ir nobrukusi zibatmiņas partīcijas tabula.

Lai vismaz daļēji nodrošinātos pret to, lai pilnīgi visi dati nepazustu no šīs zibatmiņas, nolēmu to noklonēt uz cietā diska. Ar šo darbam vislabāk tika galā tāda jauka komanda kā ddrescue - norādām zibatmiņas disku, norādām, kur to saglabāt un pēc tam darbojamies ar šo kopiju.

ddrescue /dev/sdc /abu_rec/usb1

Kad tas ir izdarīts, tad droši var ar šo kopiju ņemties un darboties, nebaidoties, ka vienīgie dati tiks sabeigti.

Viens no iespējamiem risinājumiem datu atgūšanai - atjaunot partīcijas tabulu un piekļūt zibatmiņā esošai informācijai. Interneta plašumos ir daudzas pamācības, kā to labāk ir izdarīt, piemēram, šeit tas ir ļoti labi aprakstīts: http://www.linuxjournal.com/article/8366. Sākumā es mēģināju iet šo ceļu, bet man tas kaut kā neizdevās un es šim variantam atmetu ar roku. Tāpēc ķēros pie otrā varianta.

Otrs variants arī ir līdzīgs, bet nemēģina atjaunot visu zibatmiņas disku, bet gan atgūst no tā tikai datus. Šim darbam vislabāk spēja palīdzēt photorec programma. Sākotnēji tā bija paredzēta tikai bilžu un video atjaunošanai no fotokamerām un videokamerām, bet naskie programmētāji to papildināja un uzlaboja, ka ar tās palīdzību ir iespējams atgūt gandrīz visus faila veidus.

Palaižot to, tā automātiski piedāvā izvēlēties disku, no kura diska atjaunot failus. 

Bet var arī kā parametru norādīt saglabāto zibatmiņas kopiju un tad atjaunot tikai šī diska datus. Un tas arī ir ātrāk, nekā, ja šos datus meklētu pa taisno no zibatmiņas.

Tālāk jau viss ir vienkārši, saprotami un intuitīvi - norādām, kāda ir zibatmiņas failsistēma un pēc tam norādām, kur saglabāt atrastos failus.

Un tad tik atliek gaidīt, kad dators beigs visu darbu.

Drošības pēc pateikšu, ka šajā gadījumā tiek atjaunoti tikai faili, bez loģiskās mapju struktūras. Un tad, ja tev vajag atrast kādu failu, tad tas ir jāmeklē pa daudzām atjaunotajām mapēm un failiem. Bet ir labāk, ka vismaz tādā veidā ir iespējams piekļūt zibatmiņā noglabātajiem failiem, nekā, ja to nemaz nav.

Kad no vienas zibatmiņas biju atguvis datus, tad ķēros klāt otrai. Šoreiz cerības par datu atgūšanu bija daudz, daudz mazākas, bet, kamēr nepamēģināju, tikmēr vēl negribēju atmest šo zibatmiņu kā bezcerīgu.

Galvenā problēma ar otro zibatmiņu - to nevarēja nekādā veidā piedabūt, lai dators to atpazītu. It kā tomēr dators mazliet pie zibatmiņas piekļūst klāt (parādās saite /dev/sdc), bet tālāk piekļūt nav iespējams - tiek izdota kļūda No medium found. 

Izmēģināju visādus iespējamos variantus piekļūšanai zibatmiņai, kas ir palīdzējis citiem cilvēkiem - gan partīcijas tabulas nonuļlošanu, gan USB porta atbalsta un ātruma samazināšanu uz USB1.1, gan arī citus maģiskus roku darbus, bet nekas no tā man nepalīdzēja un neko vairāk kā No medium found es nespēju iegūt. Tā nu man nācās atzīt savu sakāvi otras zibatmiņas datu atgūšanā.

Kopumā visa tā ņemšanās man prasīja apmēram 8-9 stundas. Bet gandarījums visā šajā piedzīvojumā bija tas, ka tomēr no vienas zibatmiņas datus bija iespējams atgūt!