Atskats uz Samsung Latvija rīkoto pasākumu "Samsung Living Index"

18. jūnijā biju ielūgts uz Samsung Latvija rīkoto pasākumu, kas latviski skan kā "Samsung dzīvesstila indekss". Tas ir Gfk veiktais pētījums par tehnoloģiju lomu ikdienā, kas veikts visās trijās Baltijas valstīs. Šis bija pirmais veiktais pētījums un turpmāk tāds pētījums tiks veikts katru pusgadu. 

Šajā pētījumā tika apskatīti sabiedrības paradumi digitālajā laikmetā, kā arī tehnoloģiju nozīme cilvēku dzīvē un šoreiz padziļinātāk tika pētīta saziņa ģimenes lokā.

Šajā pasākumā uzstājās GfK klientu vadītāja Linda Kirmuška, Samsung Electronic Baltics Telekomunikāciju vadītājs Baltijā Māris Ķikāns  un draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns.

Vispirms uzstājās L. Kirmuška, kas sniedza pirmo ievadu par pētījuma metodoloģiju un izplatītākām ierīcēm Latvijā. 

Salīdzinot ar igauņiem, mēs esam mazliet kūtrāki un mums mājās ir mazāk dažādu gadžetu. Bet toties mēs savus iegādātos gadžetus aktīvi izmantojam. :)

Pēc tam ar savu prezentāciju uzstājās M. Ķikāns, kas klātesošajiem sniedza ieskatu mūsdienu viedtālruņu izmantošanas un lietošanas paradumos.

Visvairāk viedtālruņus izmanto parastai saziņai - ar SMS un zvanu palīdzību un tikai katrs otrais viedtālruņa lietotājs izmanto un lieto kādu aplikāciju.

Samērā daudz cilvēku izmanto viedtālruni fotoaparāta vietā (arī es esmu to cilvēku starpā), bet diezgan maz cilvēku lieto savu viedtālruni finanšu operācijām un veselības uzturēšanai. 

Salīdzinot dažādu vecumu lietošanas paradumus, tad visaktīvākie dažādu viedtālruņu iespēju izmantotāji ir tieši jaunieši, salīdzinot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem. Bet tā jau arī ir pašsaprotama lieta, jo jaunieši ir vairāk atvērti dažādu jaunumu iepazīšanai. 

Bet mazliet mani pārsteidza, ka sievietes ir švakākas tehnoloģiju izmantotājas, salīdzinot ar vīriešiem. Un ka tieši sievietes nespēj iztikt bez sava mobilā telefona. Bet labi, ticēsim pētījumam!

Salīdzinot dažādu iekārtu lietošanas pieredzi starp trijām Baltijas valstīm, tad visaktīvākie lietotāji ir kaimiņi igauņi, bet mēs esam šavakāki tehnoloģiju lietotāji pat par lietuviešiem.

Pēc tam atkal savu runu teica Linda, kas pastāstīja par TV skatīšanas paradumiem - ka TV vairāk skatās sievietes nekā vīrieši un arī precētie pāri to skatās vairāk, salīdzinot ar neprecētiem pāriem. Tāda statistika ir par visām trim Baltijas valstīm, izņemot Lietuvu, kur vīrieši tomēr skatās mazliet vairāk. :)

No visām viedā TV iespējām, lielākā daļa to izmanto kā parastu televizoru un nemaz neizmanto visas iebūvētās iespējas - vai nu nezina, kā to darīt, vai arī ir pārāk mazs piedāvājums. Vai arī ērtāk to ir skatīt uz planšetdatora.

Arī jauniešu vidū ir mazāk TV skatītāju, nekā vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas arī ir loģisks rezultāts, jo jaunieši tomēr izvēlas savādāku informācijas uzņemšanas veidu, nekā sēdēšanu pie TV.

Atbilstoši pētījumam, 4 no 5 vīriešiem iesaistās mājas darbos un tie vairs nav tikai sieviešu pienākumu. Tas nav pārāk liels pārsteigums, jo sadzīves tehnikas kļūst arvien gudrākas un vienkāršāk lietojamas, kas ir pa spēkam arī vīrietim. 

Ja skatāmies uz saturu mobilajās iekārtas (un ne tikai tajās), tad visvairāk saturu ielādē vīrieši, bet jaunieši ir aktīvākie mācību satura patērētāji. Un šeit ir arī nākamā problēma - visi saturu grib saņemt bezmaksas, bet satura radītāji dažreiz tomēr arī grib kaut ko saņemt pretī par savu produktu. Bet ar laiku arī mūsu pusē cilvēki iemācīsies atlicināt kādu naudiņu par labu saturu.

Kā pēdējā pētījuma prezentācija bija par saziņu starp ģimenes locekļiem. Ja līdz šim es uzskatīju, ka saziņa notiek tiešā kontaktā un runājot, tad es smagi kļūdījos un mana ģimene ir atpalikusi no laika.

Bet tomēr priecē, ka arī mūsdienu digitālajā laikā par svarīgu notikumu paziņošanu tomēr izvēlās tiešu kontaktu vai, sliktākajā gadījumā, telefona zvanu, nevis bezkaislīgu sociāla tīkla ierakstu.

Kā pēdējais runātājs uzstājās G. Meluškāns, kas klausītājiem pastāstīja, ka viņu uzdevums nav izmainīt cilvēka ieradumus, bet gan pielāgoties esošajiem cilvēku ieradumiem - tieši spēja saprast kā domā viņu lietotājs ir visas veiksmes pamatā.

Kā jau noprotams, tad Draugiem.lv galvenais uzdevums bija un joprojām ir rast arvien jaunus risinājumus, lai šo portālu lietotu visas vecuma grupas. Jo labs sociālais tīkls neizgudro jaunus lietošanas paradumus, bet gan attīsta un uzlabo esošos un arī uzlabo socializēšanos starp dažādām grupām.

Pēc Guntara teiktā, viņu portālā cilvēks vidēji pavada gandrīz pusotru stundu no savas dzīves. Līdz ar to kaut kam citam atkal atliek mazāk laika. Citiem vārdiem sakot, pasaule nemainās, tikai mēs cenšamies visu paspēt un tā dēļ mēģinām dzīvot koncentrētāk. 

Nobeiguma vietā.

Lai kā mums varētu dažreiz nepatikt jaunās tehnoloģijas, tās tomēr palīdz dzīvot dinamiskāk un, diemžēl, arī ātrāk. Bet, lai tehnoloģijas varētu izmantot visā pilnībā, ir vajadzīgs arī kvalitatīvs saturs.

Savukārt šī pētījuma galvenās atziņas ir skaisti uzrakstītas šajā pēdējā slaidā.

Vēlējos arī pateikties Samsung Latvija par uzaicinājumu piedalīties šajā pasākumā.

Ja Tev ir kas sakāms vai piebilstams, droši to vari atstāt komentāros.