Kruīza brauciens Rīga-Stokholma-Rīga 2013: turpbrauciens

Bija pienācis 28.marts, kas mūsu kalendāros bija saplānots kā kruīza brauciens ar Tallink prāmi Romantica uz Stokholmu un pēc tam arī atpakaļ. Biļetes bija sagādājusi Sintija un mums pašiem par to galva nebija jālauza. Arī šoreiz bija 4-vietīga kajīte un daudz laika neko nedarīšanai.

Šis mums jau bija otrais brauciens. Atceroties pagājušo gadu, tad mēs jau zinājām, ka uz šī prāmja vakaros tā īsti nav ko darīt. Ja vien nebija plānos piedzerties un tusēties visu nakti. Bet tas mums nebija plānā.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Nokļuvuši Rīgas ostā, atkal ieraudzījām jau pazīstamu kuģīti. Tas stāvēja krastā un gaidīja, kad nu mēs tajā iekāpsim, lai baudītu garo braucienu uz Stokholmu.

Piereģistrējot savu braucienu un dabūjot iekāpšanas biļeti - kajītes atslēgas un veselu čupu ar kuponiem brokastīm un vakariņām uz šī kuģa, devāmies uz iekāpšanas trapu. Tāpat kā pagājušo gadu, mūs atkal sagaidīja viena meiča, kas krieviski mūs aicināja fotografēties. Patiesību sakot - krieviski aicināja mūs nostāties pie līnijas, lai varētu mūs nofotografēt. Un lai pēc tam mēs šo bildi par bargu naudu varētu nopirkt uz paša kuģa.

Veiksmīgi atraduši savu kajīti, mēs izkrāmējāmies un iekārtojāmies. Atceroties pagājušā gada braucienu, kad man bija nelabi pat no mazas šūpošanas un jutu katru kuģa kustību, tad šoreiz jau laicīgi iedzēru pretreiboņa tabletīti.

Tā nu mēs sēdējām un sevi izklaidējām, kā nu mācējām. Bērni - kā jau bērni, spēlēja savus telefonus un skatījās TV. Bet mēs ar Sintiju lasījām grāmatu. Viena - vecmodīgo papīra grāmatu, bet otrs - moderno e-grāmatu. Kaut kā jau bija jānosit laiks līdz vakaram, kad bija paredzēts šovs ar uzstāšanos. Bet pirms tam vēl bija nepieciešams paēst arī vakariņas. Neies taču ar tukšiem vēderiem skatīties šovu.

Bet īsti jau nav ko darīt uz tā kuģa, lai kaut kā novilktu laiku līdz 19:00, lai varētu doties vakariņās un pēc tam skatīties šovu. Var sēdēt kajītē un garlaikoties. Var arī kāpt uz klāja skatīties, kā prāmis iet jūrā un pilsēta paliek nopakaļ.

Tā mēs ar Sintiju arī izdarījām. Palasījuši mazliet grāmatas, devāmies uz klāju. Šajā marta aukstumā tur nebija diez ko silti un patīkami. Jo tālāk no Rīgas, jo jūrā vairāk ledus un kuģis krakšķēdams un brakšķēdams brauca uz priekšu.

Bet arī šajā brīdī varēja mazliet baudīt šo aukstumu un ledus paklāju. Saule sāka rietēt un man izdevās ar parasto fotiņu to nobildēt ar interesantu oreolu tai apkārt. Ja labi ieskaās, tad bildē tor var manīt. Bet reālajā dzīvē skats pat bija daudz labāks.

Kaut kā sagaidot vakariņu laiku, devāmies uz atbilstošo klāju un vietu, lai varētu pavakariņot. Kā parasti, ēdienu izvēle bija liela. Un kā tad es varētu atteikties no kārtējās kaviāra devas :)

Kārtīgi paēduši, devāmies uz izklaides zāli, lai paskatītos mazliet šovu un sagaidītu pusnakti. Un tieši pusnakti tāpēc, ka biju atkal nopircis kuģa loterijas biļeti un izloze bija paredzēta pusnaktī. Un pagājušo gadu es turpbraucienā arī biju nopircis loterijas biļeti un tā man bija laimīga - laimēju vīna pudeļu trīspaku. Cerēju, ka šoreiz man turpbrauciena biļete būs laimīga un atkal laimēšu vīnu.

Bet pats pirmšova laiks un arī šovs daudz neatšķīrās no pagājušā gada. Sākumā aicināja skatītājus iemācīties salsas dejas soļus, bet pēc tam sākās arī pats šovs. Pēc tam pasaules populāro mūziku spēlēja un dziedāja viena grupa no Ungārijas.

Tā nu tika sagaidīts arī pusnakts. Šī kruīza brauciena vadītāja sāka izlozi, saucot biļetes krāsu un numuriņu. Kopā bija 3 krāsas un, man šķiet, katrā krāsā bija pa 100 biļetēm. Arī šeit neiztika bez kurioziem. Kāds vīrietis laimēja vienu rotaļtrusīti. Bet viņam ļāva izvēlēties, vai viņš grib paturēt šo garantēto balvu vai arī vērt vaļā laimes skapīša durvis. Lai būtu interesantāk un jautrāk, trusīšu skaits uzauga līdz veseliem 5 trusīšiem, kas tika laimēti ar nākamā laimīgā jaunieša biļeti, jo vīrietis izvēlējās laimes skapi. Bet labākais kuriozs notika tieši atpakaļbrauciena loterijas izlozē. Bet par to citā rakstā.
Tš sēžot, skatoties un uzjautrinoties par šiem procesiem, gandrīz nepamanīju, ka tiek saukta zaļās krāsas 96 numuriņš. Tā arī bija mana laimīgā biļete! Nu tik bija jāsteidzas pakaļ savam laimestam.

Tā nu es laimēju vēl vienu kruīza braucienu ar Tallink prāmi, ko var izlietot līdz jūnija beigām. Šoreiz varēs izbraukt ar šo prāmi arī kādā siltākā laikā. Ja tomēr pienāks vasara.

Dabūjis savu balvu, varējām arī doties pie miera, lai daudz maz izgulējušies varētu sagaidīt nākamo dienu, kurā mums būs brīvas dažas stundas uz sauszemes, lai mazliet apskatītu Stokholmu. Bet tiem, kas negrib gulēt, ir pieejama nakts diskotēka un arī karaoke bārs.