Kruīza brauciens Rīga-Stokholma-Rīga 2013: atpakaļbrauciens

Esot Stokholmā, nemanot bija pienācis laiks doties atpakaļ uz prāmi, lai varētu doties atpakaļceļā uz Rīgu. Prāmis bija tas pats un arī kajīte nemainījās. Tikai atšķirībā no iepriekšējā brauciena un arī iepriekšējās dienas, mani vairs nemocīja nelabums no lielā kuģa šūpošanās un tā iemesla dēļ netika iedzerta arī pretreiboņa tabletīte.

Atpakaļceļš parasti vairs nav tik interesants, kā turpceļš. It īpaši, ja zini, kādi pasākumi notiks un kas tajos būs. Uz kuģa mēs uzkāpām ap 4 pēcpusdienā. Veiksmīgi atraduši savas kajītes, kuras nekur nebija pazudušas, varējām mazliet atvilkt elpu un atpūsties no staigāšanas. 

Kā parasti, nācās gaidīt līdz vakariņu laikam un mēģināt atrast kādu izklaidi un laika kavēkli. Īpaši jau daudz nav ko darīt šajā laikā - var sēdēt kajītē un skatīties TV vai lasīt grāmatas. Var arī paklaiņot pa kuģi, to vēl vienu reizi apskatot. Var arī padzīvoties uz klāja, bet tur šajā laikā bija ļoti auksts, kaut arī saule spīdēja un mēģināja sasildīt apkārtni.

"Grāmatu" istaba uz kuģa

Veiksmīgi neko prātīgu nedarot sagaidījām vakariņu laiku, kad varējām piepildīt savs vēderus. Kā parasti un ievērojot visas tradīcijas, manā ēdienkartē bija sarkanie un melnie ikri. 

Bet šoreiz paskatījāmies un pagaršojām arī kaut ko neparastāku, ko turpbraucienā nemēģinājām - mazās glāzītēs sapildītu tādu kā zemeņu smooth-iju (nezinu, kā pareizi latviski to nosaukt). Mēs ar Artūru mēģinājām pieklājīgi tos palietot un padzert, kas beigās mums izvērtās kā tukšu glāzīšu sienas būvēšanu. Nu nežēlīgi garšīgs tas bija!

Arī atpakaļceļā bija iespējams nopirkt loterijas biļeti. Tikai šoreiz kopējais apjoms bija lielāks - jau 5 krāsas un katrā pa apmēram 100 biļetēm. Pats negribēju pirkt, jo pagājušo gadu nelaimēju atpakaļceļa loterijā un, tradīcijas ievērojot, arī šoreiz atpakaļceļā pirktā biļetei vajadzētu būtu tukšai. Bet Sintija mani pierunāja, lai tomēr nopērku biļeti. Tā nu es to iepirku un man nācās dēļ šīs biļetes gaidīt atkal pusnakti.

Kārtīgi un sātīgi paēduši aizgājām uz izklaides zāli, lai paskatītos, kas tur notiek. Diemžēl tur atkal bija tas pats, ka iepriekšējā dienā - sākumā tiek mācīti deju soļi, bet pēc tam notiek tas pats šovs. Labi, ka vismaz mūzikas grupa no Ungārijas spēlēja populāro mūziku un varēja to paklausīties.

Bet pašu loterijas brīdi man nācās sagaidīt vienam pašam. Lai arī es uzskatīju, ka biļete nebūs neko laimējusi, tomēr izdomāju sagaidīt apbalvošanas brīdi. Un labi vien bija, ka to skatījos, jo bija viens liels un smieklīgs kuriozs!

Kā parasti, uz galdiņa tiek nolikta garantētā balva - 2 šampanieša pudeles un 4 šampanieša glāžu komplekts (2 rozā krāsā un 2 zilā krāsā). Tika izvilkti laimīgā biļete un uz skatuvi devās jaunietis ap 15 gadiem. Pēc tam, kad tika noskaidrots, ka zālē ir arī viņa māte, kas ir pilngadīga persona, laimīgās biļetes ieguvējs varēja izvēlēties, ko darīt - ņemt garantēto balvu vai arī izvēlēties laimes skapja saturu kādā no 10 plauktiņiem. Puisi izvēlējās laimes skapi un tur viņš laimēja ... Hello Kitty lielo komplektu - gan blociņu, pildspalvu un zīmuli, gan lielākas klades un burtnīcas, gan arī čības un somu. Un visu rozā krāsā un ar atbilstošu noformējumu. Tik plašus un sirsnīgus aplausus šajos braucienos nebiju dzirdējis!

Tā sēžot un vērojot balvu izlozes un pasniegšanas šovu, nemaz nepievērsu uzmanību savai loterijas biļetes krāsai un numuram. Līdz, tavu brīnumu, tika atkal izsaukta mana biļete un es lauzu jauniedibināto tradīciju! Šoreiz kā garantētā balva bija  2 bezalkoholiskā šampanieša pudeles un pilns piknika grozs ar dažādiem labumiem (desu, sieru un citiem našķiem). Es šoreiz izlēmu riskēt un izvēlējos laimes skapi. Un kā laimests man trāpījās 2 rokas pulksteņi - sieviešu un vīriešu pulksteņi.

Loterija beidzās, laimestu biju ieguvis un varēju mierīgi doties uz kajīti un ar labi padarīta darba sajūtu laisties miegā. Jo bija jāsagaida nākamais rīts, kad varētu atkal atrasties uz sauszemes un beidzot izgulēties savā ierastajā gultā.