Lai arī cik tas dīvainī neliktos, tad tomēr šis mūsdienās lielais uzņēmums ir ļoti atšķirīgs no citiem mūsdienu lielajiem uzņēmumiem. Ne tikai ar to, ka tas ir ļoti noslēpumains apkārtējai pasaulei, bet arī ir noslēpumains pašiem darbiniekiem. Un, protams, šo uzņēmumu vadīja slavenais Stīvs Džobs. Bet šī grāmata nav par pašu Džobsu (par to var izlasīt citā grāmatā "Stīvs Džobss"), bet gan par viņa izveidoto, izloloto un atdzimušo uzņēmumu. Un spēja radīt produktus, ko apjūsmo lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Grāmata tiešākajā nozīmē ir par pašu kompāniju Apple un tās struktūru. Grāmatas autoram bija veicams ļoti grūts darbs, lai gūtu skaidrību un informāciju par šo uzņēmumu. Jo neviens no laba prāta par to negribēja runāt. Ne esošie darbinieki, kas būtu saprotams, lai nezaudētu savu amatu, ne arī bijušie darbinieki. Tam visam bija tikai viens iemesls - gan esošie, gan bijušie darbinieki tomēr baidījās no paša uzņēmuma un tā sankcijām. Vai arī bija noslēgts izdevīgs klusēšanas līgums un tāpēc neviens neko negribēja stāstīt. Bet, neskatoties uz šīm grūtībām, Lešinskim izdevās iegūt ļoti daudz informācijas, lai uzrakstītu interesantu grāmatu.
Atšķirībā no klasiskajiem uzņēmumiem, kur ir normāla darbinieku hierarhija, Apple bija savādākā veidā strukturēts. Galvenais, protams, bija pats Stīvs Džobs, kas kontrolēja gandrīz visu produkta etapu - no idejas dzimšanas līdz izstrādes beigām. Ja normālā uzņēmumā pārsvarā darbinieks zina kas notiek uzņēmumā vai arī par to tiek informēts, tad pašā Apple arī darbinieku vidū vada noslēpumainība. Darbinieks nemaz nezina, kas notiek ārpus viņa nodaļas. Un arī paši Apple darbinieki nerunā par savu darbu ne savā starpā, ne arī ar citiem. Visi uzņēmumā strādājošie tiek turēti neziņā par to, kas tiek pašlaik izstrādāts un kas ir prioritārs darbs. To viņi uzzina tikai lielās preses konferences laikā, kopā ar citiem cilvēkiem un preses pārstāvjiem.
Noslēpumainība, liela noslēpumainība un paranoiska noslēpumainība ir šajā uzņēmumā. Un arī darbs, darbs un tikai darbs. Ja esi atnācis uz darbu, tad to arī dari. Nevis pārrunā ar kolēģiem pēdējo hokeja spēli, atpūtu dabā vai dzimšanas dienas svinības. Tas šeit netiek kultivēts, uzturēts un atbalstīts. Tikai un vienīgi darba un lietišķās attiecības.
Arī karjeras iespējas nav diez ko lielas un spīdošas. Tā kā strādā tikai vienas daļas ietvaros un nemaz nezini, ar ko citi nodarbojas, tu pavadi visu savu mūžu gandrīz vienā un tajā pašā amatā. Bet no otras puses - tu attīsti savas zināšanas par konkrēto lietu, vidi vai sfēru un pārzini to tik perfekti, ka labāku darbinieku par tevi var arī nebūt.
Un galvenā atšķirība Apple no citiem uzņēmumiem ir tāda, ka visu kontrolē viens cilvēks, kas arī pasaka, ko veidot un kādam tam ir jābūt. Un galvenais produktu virzītājs ir tieši dizaineru grupa. Viņi izveido vīziju par produktu - kādam tam ir jāizskatās gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Un pēc tam visiem pie tā jāpieskaņojas, neatkarīgi no tā, kādas tam pēc tam būs izmaksas, neatkarīgi no tirgus pētījumiem un pieprasījumiem. Neiedomājama lieta klasiskajā uzņēmumā, kur galvenā mēraukla tomēr ir tirgus izpēte un iespējamais ieguvums no kāda jauna produkta. Bet tieši šī iespēja arī padarīja Apple par to kompāniju, kāda tā ir pašlaik.
Bet galvenais virzītājspēks šim uzņēmumam bija pats Džobs, kas spēja ļoti labi (bet varbūt veiksmīgi) noteikt, ko pašlaik vajag laist tirgū. Viņam izdevās veiksmīgi iestāstīt visai pasaulei, ka tieši šis produkts ir visiem vajadzīgs un bez tā nevar pat padzīvot. Ja mēs paskatāmies pasaulē, tad Apple produktu patika jau ir pielīdzināma bezmaz reliģijai. Bet arī paši produkti bija inovatīvi un viegli lietojami. Un patīkami lietošanā.
Bet tas bija Džobsa dzīves laikā. Tagad vadību uzņēmuma ir pārņēmis Tims Kuks, kas tomēr ir cits cilvēks, ne tik mākslinieciska dvēsele, kā Džobs. Pagaidām viņš spēj uzturēt esošo produktu līniju, bet vai spēs radīt kādu jaunu un revolucionāru produktu nākotnē, to neviens nespēj paredzēt. Arī grāmatas autors nevar.
Visu šo un pat vēl vairāk ir iespējams izlasīt šajā grāmatā. Tā bija interesanta un viegla lasāmviela. Man tā ļoti patika. Ja to sāka lasīt, tad bija grūti to pārtraukt vai pat beigt darīt. Ieteiktu šo grāmatu izlasīt pilnīgi visiem cilvēkiem, ne tikai tiem, kas interesējas par tehnoloģijām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru