Apskats: HTC Desire X

Uz nelielu laiku man bija iespējams palietot interesanto aparātu HTC Desire X. Tam virsū atrodas jau plaši pazīstams Android 4.0.4. Bet ne jau pašā Android versijā šoreiz ir vērtība, bet gan HTC veidotajā HTC Sense UI, kas šajā telefonā jau ir 4.versijā. Bet arī pats telefons vizuāli atšķīrās no citiem vienaudžiem - tas bija balts un apkārt ekrānam bija alumīnija plāksnīte. Ļoti interesants izpildījums, bet man tas īpaši nepatika. Iemeslu pateikšu mazliet vēlāk, tekstā.

Paša aparāta izmēri ir 118.5 x 62.3 x 9.3 mm un tas sver 114 gramus.  Tam ir tikai 4" liels ekrāns ar 480x800 px lielu izšķirtspēju un ar SuperLCD tipa ekrānu. Ja salīdzina ar manu pašreizējo Asus PadFone, tad pat uz aci skatoties, var redzēt, ka tas ir mazāks.

Pašam telefonam iekšā atrodas 1GHz 2-kodolu procesors ar Adreno-203 grafisko dzini. Šim telefonam pieejamais RAM ir 768 MB apjomā un datu glabāšanai ir atvēlēts 4 GB iekšējās atmiņas. Un, kā jau lielākajai daļai Android telefonu, tam ir iespējams pievienot arī papildus microSD atmiņas karti.

Datu pārraides standartu ziņā šis viedtālrunis atbalsta visus pašreizējos mobilās pārraides standartus, kā GPRS/EDGE, HSDPA+ un LTE. Arī atbalsta Wi-Fi 802.11 a/b/g/n standartus. Ir arī DLNA atbalsts.

Fotokameras šim aparātam ir tikai viena. Aparāta aizmugurē atrodas 5 MP kamera un LED zibspuldzi. Un ar šo kameru var uzfilmēt video tikai 480p kvalitātē.

Kā papildus bonusiņu varu minēt, ka šim telefonam nāk klāt iespēja no Dropbox iegūt 23 GB mākoņservisa pakalpojumus uz 2 gadiem. Tomēr patīkama lieta.

Lai arī neesmu pirmo reizi turējis rokā telefonu, šoreiz man sagādāja problēmas ievietot SIM karti šajā iekārtā. Kaut arī tas nav augstās klases telefons, pēc izskata izskatījās, ka tam ir pilnībā slēgts telefona korpuss. Jau sāku meklēt vietu, kur ir kaut kas jāizspiež laukā, lai varētu ievietot SIM karti, bet nekur neko tādu nespēju atrast. Tad nu metu kaunu pie malas un sameklēju pamācību un īsto vietu tajā, kā var atvērt vaļā šo telefonu.
Jāsaka godīgi, ka nekad mūžā nebūtu iedomājies atvērt kādu telefonu šādā veidā - aiz augšējā labā stūra tas ir jāvelk vaļā. Un telefona aizmugurējā vāciņa noņemšana tad bija pavisam vienkārša un viegla. Patiesību sakot, šis telefons ir pirmais, kuram var tik vienkārši un viegli noņemt aizmugurējo vāciņu, nebaidoties to saplēst. Bet, atverot to, sākās nākamā problēma - kur ievietot SIM karti? MicroSD kartes vietu var pamanīt uzreiz, bet SIM kartei - nevar. Palasot tālāk aprakstu, noskaidroju, ka tā ir jāaizbāž aiz fotokameras lielā spīdīgā vāciņa. Galīgi neiedomājamā vietā.

Saliekot iekšā gan SIM karti, gan microSD karti, varēju to slēgt iekšā. Kā jau visiem telefoniem, nepieciešams veikt sākotnēju iestatīšanu, kas daudz neatšķiras no citiem Android telefoniem. Kad viss ir iestatīts un ielādēts Android un HTC Sense UI (HTC izstrādātā vizuālā saskarne), var sākt darbu. Tie, kas iepriekš ir izmantojuši HTC telefonus, jau atpazīs pazīstamā interfeisa iezīmes. Man pašam ļoti patīk šis HTC ievedums.

Liels labums no šīs HTC Sense ir arī tad, kad ekrānam ir Lock  Screen. Ja ir nepieciešama kāda aplikācija, kas ir ātro rīku joslā un tas parādās Lock Screen, tad atliek to tikai pavilkt un ievilkt riņķī, kā uzreiz palaižas atbilstošā aplikācija. Ātri, ērti un vienkārši! Pat ja ir uzstādīt PIN-kods, lai atbloķētu pašu telefonu, šādā veidā tomēr ir iespējams palaist fotografēšanas aplikāciju.

Lai arī telefonam ir tikai 1GHz procesors ar 2 kodoliem, telefons darbojās ļoti raiti un ātri. Netika manītas nekādas iebremzēšanās un aiztures sistēmas darbībā. Viss darbojās ļoti labi.
Bet bija arī kādas dīvainības, kas mani mazliet pārsteidza. Viena no šādām lietām bija tieši ātro iestatījumu josla, kurā ātri ir iespējams ieslēgt/izslēgt WiFi, mobilo pārraidi un citas lietas. Bet šim telefonam tas nebija iespējams - bija jāiet iekšā iestatījumos un tur tas jāveic. Labi, ka tas vismaz bija iestatījumu sākumgalā.

Cita dīvainā lieta bija logrīku uzstādīšana. Bija kaut kā nepierasti, ka visi ekrāni ir samazināti ekrāna augšpusē un zem tiem bija pieejamie logrīki.

Bet nu mazliet par izklaides iespējām ar šo viedtālruni. Sākšu ar grāmatu lasīšanu. Kā jau tas noprotams, tad uz Android iekārtām nav nekādu problēmu lasīt DRM aizsargātas e-grāmatas. Es personiski izmantoju Aldiko aplikāciju un ar to varēju mierīgi lasīt savas e-grāmatas. Arī no Amazon ar Kindle aplikāciju bija iespējams mierīgi un ērti lasīt e-grāmatas.
Arī spēļu spēlēšanas ziņā nav nekādu problēmu. Vismaz man. Gan mani iemīļotie Need for Speed sērijas spēles varēja spēlēt bez jebkādām problēmām. Gan arī Angry Birds gāja bez problēmām.
Tad nu var pievērsties arī mūzikas klausīšanai. Arī šim telefonam ir HTC izdomātais Beats Audio, kuram būtu jāuzlabo mūzikas klausīšanu. Bet man šis uzlabojums nepatika - ieslēgtā veidā tas palielināja basu skanējumu mūzikā. Es mūziku šajā telefonā labāk klausījos ar izslēgtu Beats audio iespēju. Bet savādāk, klausīties mūziku bija patīkami.

Bet nu mazliet par internetu un web lapu pārlūkošanu. Viss notika vienkārši un ērti. Lapu atvēršana un aplūkošana bija vienkārša un ērta. Arī informācijas daudzums, ko var redzēt uz viena ekrāna, bija pietiekami liels.

Kaut arī HTC Desire X ekrāns ir mazāka izmēra, nekā Asus PadFone aparātam, tad vizuāli izskatās, ka redzamā daļa ir vienāda. Bet redzamais teksts ir mazliet mazāks.

Kā jau sākumā rakstīju, tad šim aparātam ir 5 MP fotokamera. Bet pašas uzņemtās bildes mani nepārliecināja. Bilžu kvalitāte tomēr nebija tik laba, kā pašam gribētos. Zemāk piedāvāju kārtējo bildi istabas apgaismojumā ar kaķi. Lai būtu vairāk bilžu, ko salīdzināt, uzņēmu arī pāris dabas bildes - pelēko zāli ar nedaudz sniega. Tik žēl, ka nebija sazaļojusi zāle un saplaukušas puķes, tad būtu bijušas skaistākas bildes.

Bet apskatot šo bilžu kvalitāti, mani pašu tās neapmierina. Varbūt mūsdienu jauniešiem, kas vairāk bildes liek internetā un mazākā izmērā, tas nebūtu nekas traks.

Nobeiguma vietā.

Telefons man pašam patika. Tas bija neliels, labi izskatījās. Bet bija arī trūkumi.

Sākšu ar negatīvo. Visvairāk man nepatika tieši tā alumīnija plāksnīte, kas bija apkārt ekrānam. Lai arī tas labi izskatījās, man ar to pāris reizes radās nopietnas problēmas, Lieta tāda, ka es mēdzu uzkrāties ar statisko elektrību un pie pirmās iespējas, kur tas iespējams, es šos lādiņus izlādēju. Tā nu man ir pāris reizes gadījies, ka, pieskaroties telefonam, uzreiz dabūju pa pirkstiem. Un pie reizes man izskatījās, ka telefons ir šausmīgi biezs.

Otra lieta, kas man nepatika - bija šis LCD ekrāns. Normālā veidā uz to skatoties nekādu problēmu nebija. Bet man ir saulesbrilles, kurām ir pretspīduma pārklājums. Un skatoties uz šo ekrānu caur šīm saulesbrillēm, viss ekrāns uzreiz sāka mirdzēt visās varavīksnes krāsās. Tas bija apgrūtinoši. It īpaši ņemot vērā, ka nāk vasara ar lielāku saules spīdēšanas intensitāti.

Bet pie pozitīvām lietām varu minēt tieši to pašu, ko pie negatīvās lietās - alumīnija apdare apkārt ekrānam. Godīgi sakot, tas izskatījās tīri eleganti. Tāds neliels skaistuma dekors.
Otra lieta arī ir saistīta ar ekrānu, tikai mazliet savādākā veidā. Nezinu, kā tas tika panākts šajā telefonā, bet, to lietojot man radās iespaids, ka tā nav tikai divdimensionāla bilde. Likās, ka visa darbošanās ar telefonu notiek kā tādā nelielā kastītē, tā kā mazliet telpiskā vidē.
Un protams, pie pozitīvā varu pieminēt arī HTC izstrādāto HTC Sense UI, kas man pašam ļoti patīk.
Patīkami pārsteigts biju arī par baterijas ilgumu. Sen nebija man tādas iespējas, ka ar vienu uzlādes laiku man pietiktu pusotrai diennaktij. Ar pašreizējo Asus PadFone man vairāk par vienu diennakti telefons nespēj izturēt. Bet tas viss ir atkarīgs no lietošanas paradumiem.

Pats telefons bija patīkams un ērts lietošanā. Šo telefonu es vairāk redzu kā jauniešiem paredzēto iekārtu. Arī cenas ziņā aparāts nav pārāk diži dārgs - Dateks internetveikalā to var nopirkt par apmēram 211 latiem, bet Trodeks veikalā tas ir nedaudz lētāks - ap 206 latiem.

Vēlos arī pateikties Kitijai Balcarei no Hauska&Partner, par piedāvāto iespēju apskatīt un aptaustīt šo telefonu.

Ja Tev ir kas sakāms vai piebilstams, droši to vari atstāt komentāros.