Jau jūnija sākumā bija dabūjis savu ilgi gaidīto datoru - Raspberry Pi, savās rokās. Pasūtījums tika veikts jau marta vidū un, pagaidot nieka pāris mēnešus, dabūju savu pasūtījumu. Bet vai šis pasūtījums bija šādas gaidīšanas vērts? Īsumā sakot, bija!
Plate pati par sevi bija maziņa. Gluži kā tika solīts, izmērs bija 8.5x5.4 cm. Mans pasūtītais un saņemtais Raspberry Pi bija Model B. Kādi tieši ir šīs plates parametri, var izlasīt rakstā "Raspberry Pi - maziņš dators entuziastiem".
Vēl tikai bija nepieciešams piepirkt klāt atmiņas karti (Kingston SDHC, 16GB, Class 10) un HDMI vadu (ACME ražojums). Kā enerģijas avotu izmantoju sava HTC telefona lādētāju, tāpēc nekādu papildus izdevumu par to man nebija. Un ar tā uzģenerēto jaudu arī pietika, lai darbinātu šo datoriņu.
Vēl tikai bija nepieciešams piepirkt klāt atmiņas karti (Kingston SDHC, 16GB, Class 10) un HDMI vadu (ACME ražojums). Kā enerģijas avotu izmantoju sava HTC telefona lādētāju, tāpēc nekādu papildus izdevumu par to man nebija. Un ar tā uzģenerēto jaudu arī pietika, lai darbinātu šo datoriņu.
Pašu avenīti ir iespējams izmantot dažādos veidos. Pirms datoriņa saņemšanas jau biju nolēmis, ka to izmantošu kā multimediju atskaņotāju, jo šai iekārtai ir diezgan jaudīgs videoprocesors. Un arī XBMC izstrādājums jau ir sākts portēt uz šo iekārtu - gan openELEC izpildījumā, gan arī RaspBMC izpildījumā.
Oriģinālā gadījumā šis dators gan tika paredzēts programmēšanai un tās apgūšanai. Diezgan daudz stāstu un piemēru ir par to, kā šis datoriņš tiek izmantots programmēšanā un kā tas aizrauj bērnus. Un ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos.
Bet nu iesākumā par šīs iekārtas galveno funkciju - programmēšanu un vienkāršo darbošanos. Pašas sistēmas uzstādīšana bija ātrā un vienkārša. Paņemam sagatavotu sistēmas failu un uzliekam virsū SD kartei. Pēc tam ieliec to karti datorā un sistēma var ielādēties. Kad viss ielādējas, ir redzama klasiska Linux darbvirsma.
Bet, ja apskatām, ar ko šeit var programmēt, tad uzreiz ir pieejams python programmēšanas valodas vide.
Lai rastos kāda nojausma, ko var izveidot ar šo valodu, ir pieejamas arī dažu spēļu paraugi.
Arī parasta datora lietošana ir iespējama. Viss notiek pietiekami ātri un raiti.
Bet gan jau daudziem būs jautājums - kāpēc izmantot šo datoru programmēšanas apgūšanai, ja veikalos pārdodas daudz dažādu datoru un pat labāk aprīkoti? Labums šajā datorā ir tas, ka visa sistēma un sistēmas faili atrodas uz SD kartes. Ja jaunais entuziasts kaut ko salaidīs grīstē, tad atliek tikai visu sistēmu uzlikt uz SD kartes virsū un var atkal sākt no jauna darboties. Netiek šeit sabojāti nekādi diski.
Otra lieta - cena. Parastu datoru, lai to varētu sākt izmantot, var salikt par, piemēram, 100 latiem. Bet šis dators maksā gandrīz 4 reizes lētāk. Ja nu jaunais programmētājs šo datoru sabeidz ar galiem, tad tas tomēr nebūs tik liels zaudējums, kā sabojāts dārgāks dators.
Runājot par datora iespējām - ja kāda spēle ir pārkompilēta tā, lai tiktu izmantots avenītes GPU jeb videokartes iespējas, tad uz tā ir iespējams arī palaist kādu daudz-maz jaunu spēli. Piemēram, Quake. Pats to mazliet paspēlēju un to spēlēt bija ļoti labi. Kā notiek spēlēšana uz avenītes var redzēt šajā klipā, sākot ar 7:20. Pirms tam ir īsa pamācība instalēšanā.
Bet, tā kā es biju nolēmis to izmantot kā multimediju atskaņotāju, tad es ilgāk pie parastās linux vides neuzkavējos un sāku meklēt, kādu vidi izmantot uz šī datora.
Pēc neilga meklējuma atklāju, ka tika veidoti divi izstrādājumi, kas balstīti uz XBMC - RaspBMC un openELEC. Tā kā abi izmanto vienu un to pašu vidi, tad vajadzēja izvēlēties no diviem līdzīgiem produktiem. Un es par labāko risinājumu izvēlējos tieši RaspBMC, jo tas jau tika piedāvāts kā sistēmas fails, ko uzlikt uzreiz virsū SD kartei un pārējais jau automātiski notika uz datora un automātiski viss sainstalējās un saveidojās.
Bet, lai openELEC varētu palaist uz avenītes, to pašam ir jānokompilē. Un, tā kā man bija slinkums ar to visu ņemties un darīties, tad es to nedarīju. Bet pēc kāda laika kāds cits izpalīdzīgs cilvēks bija saveidojis sistēmas failu, ko varēja uzlikt virsū.
Salīdzinot abus brūvējumus, tie tiešām ir līdzīgi. It īpaši jau izskata ziņā.
Palaižot sistēmu, parādās normāls XBMC logs, kurā var izvēlēties savu nākamo darbību - klausīties mūziku, skatīties video vai bildes, vai arī parediģēt sistēmas uzstādījumus.
Pašus failus var pievienot dažādos veidos - gan norādīt mapes uz SD kartes, kur tie atrodas, vai arī norādīt tīkla mapes ar vajadzīgajiem failiem.
Ir arī iespējams pievienot dažādus izstrādātus add-on, piemēram, YouTube videoklipu skatīšanai.
Viena lieta tomēr openELEC izpildījumā man patika labāk - tam bija dažādas tīkla mapes pieejamas, kurās var kopēt visus savus nepieciešamos failus - mūziku, filmas, bildes un citas lietas. Un nebija jāslēdzas ar FTP klientu klāt pie datora, lai uzkopētu nepieciešamos failus. Bet, tā kā man visi faili atrodas uz tīkla mapēm, tad ar XBMC interfeisu visu varēja nokonfigurēt un normālā veidā piekļūt tiem klāt.
Savukārt RaspBMC gadījumā tiek izmantota normāla linux pamatvide un ir iespējams pieinstalēt dažādas aplikācijas, kurs katrs sev grib. Ir iespējams arī pieinstalēt grafisko vidi un to izmantot kā datoru vai spēļu konsoli.
Par darbošanos.
Viena lieta gan ir jāņem vērā, kad nopērk šo datoru - uz tā nedarbosies MPEG-2 formātā kodētās filmas. Precīzāk runājot - skaņa būs, bet bildi nerādīs. Bet, tiklīdz filma ir kodēta h264 kodējumā, tad, neatkarīgi no filmas kvalitātes, viss tika atskaņots perfekti un bez jebkādām problēmām.
Pirms vēl sāku šo datoru izmantot kā multimediju atskaņotāju, nolēmu pārbaudīt vairākus demo klipiņus, kā tie darbosies uz Raspberry Pi iekārtas. Visi demo klipiņi ņemti no h264info.com lapas.
Visi klipiņi darbojās nevainojami un bez jebkādas aizķeršanās. Bija pilnīgi prieks skatīties šos klipiņus.
Tāpēc, šādas veiksmes iedrošināts, visi kopā noskatījāmies arī pilnmetrāžas filmas, kas iet vairāk kā pāris minūtes. Viss strādāja labi un bez problēmām. Ja filma bija sadalīta pa nodaļām (Chapter), tad bija iespējams arī pārlēkt no vienas nodaļas uz citu. Tāpat arī, ja bija nepieciešams pārtīt filmu uz priekšu, to bez problēmām varēja izdarīt.
Arī jebkādu mūziku ir iespējams noklausīties uz šī datora. Gan manā kolekcijā esošos mp3 un flac failus, gan arī interneta radiostacijas. Mūziku arī spēja atskaņot bez jebkādām problēmām un aizķeršanām.
Lai varētu ērti izmantot XBMC saskarni, ir nepieciešama pults. Var jau arī izmantot klaviatūru, bet tas tomēr nav pārāk ērti. Es kā pulti izmantoju savu Android telefonu, uz kura atrodas XBMC aplikācija. Tādu pašu aplikāciju ir iespējams uzinstalēt arī uz iPhone.
Nobeiguma vietā.
Neskatoties uz MPEG-2 kodējuma neatbalstīšanu, man nav nekādu pretenziju pret šo datoru. Ja neskaita esošos DVD diskus, tad citi faili jau ir atbilstošā kodējumā. Un viss strādā kārtīgi un skaisti. Visu var izdarīt un viss atbilst gaidītajam.
Tomēr arī MPEG-2 video cienītājiem ir kāds prieciņš. 24.08.2012 Raspberry Pi fonds paziņoja, ka ir iespējams arī nopirkt papildus licenci MPEG-2 failu atskaņošanai, t.i., lai to atskaņošanai tiktu izmantota GPU jauda. Tas nozīmē, ka arī citus video failus būs iespējams bez problēmām skatīties ar šo datoriņu. Vairāk informācijas Raspberry Pi mājaslapā vai arī aprakstā "Raspberry Pi tiek pie MPEG-2 licences".
Bet nu iesākumā par šīs iekārtas galveno funkciju - programmēšanu un vienkāršo darbošanos. Pašas sistēmas uzstādīšana bija ātrā un vienkārša. Paņemam sagatavotu sistēmas failu un uzliekam virsū SD kartei. Pēc tam ieliec to karti datorā un sistēma var ielādēties. Kad viss ielādējas, ir redzama klasiska Linux darbvirsma.
Bet gan jau daudziem būs jautājums - kāpēc izmantot šo datoru programmēšanas apgūšanai, ja veikalos pārdodas daudz dažādu datoru un pat labāk aprīkoti? Labums šajā datorā ir tas, ka visa sistēma un sistēmas faili atrodas uz SD kartes. Ja jaunais entuziasts kaut ko salaidīs grīstē, tad atliek tikai visu sistēmu uzlikt uz SD kartes virsū un var atkal sākt no jauna darboties. Netiek šeit sabojāti nekādi diski.
Otra lieta - cena. Parastu datoru, lai to varētu sākt izmantot, var salikt par, piemēram, 100 latiem. Bet šis dators maksā gandrīz 4 reizes lētāk. Ja nu jaunais programmētājs šo datoru sabeidz ar galiem, tad tas tomēr nebūs tik liels zaudējums, kā sabojāts dārgāks dators.
Runājot par datora iespējām - ja kāda spēle ir pārkompilēta tā, lai tiktu izmantots avenītes GPU jeb videokartes iespējas, tad uz tā ir iespējams arī palaist kādu daudz-maz jaunu spēli. Piemēram, Quake. Pats to mazliet paspēlēju un to spēlēt bija ļoti labi. Kā notiek spēlēšana uz avenītes var redzēt šajā klipā, sākot ar 7:20. Pirms tam ir īsa pamācība instalēšanā.
Bet, tā kā es biju nolēmis to izmantot kā multimediju atskaņotāju, tad es ilgāk pie parastās linux vides neuzkavējos un sāku meklēt, kādu vidi izmantot uz šī datora.
Pēc neilga meklējuma atklāju, ka tika veidoti divi izstrādājumi, kas balstīti uz XBMC - RaspBMC un openELEC. Tā kā abi izmanto vienu un to pašu vidi, tad vajadzēja izvēlēties no diviem līdzīgiem produktiem. Un es par labāko risinājumu izvēlējos tieši RaspBMC, jo tas jau tika piedāvāts kā sistēmas fails, ko uzlikt uzreiz virsū SD kartei un pārējais jau automātiski notika uz datora un automātiski viss sainstalējās un saveidojās.
Bet, lai openELEC varētu palaist uz avenītes, to pašam ir jānokompilē. Un, tā kā man bija slinkums ar to visu ņemties un darīties, tad es to nedarīju. Bet pēc kāda laika kāds cits izpalīdzīgs cilvēks bija saveidojis sistēmas failu, ko varēja uzlikt virsū.
Salīdzinot abus brūvējumus, tie tiešām ir līdzīgi. It īpaši jau izskata ziņā.
Palaižot sistēmu, parādās normāls XBMC logs, kurā var izvēlēties savu nākamo darbību - klausīties mūziku, skatīties video vai bildes, vai arī parediģēt sistēmas uzstādījumus.
Viena lieta tomēr openELEC izpildījumā man patika labāk - tam bija dažādas tīkla mapes pieejamas, kurās var kopēt visus savus nepieciešamos failus - mūziku, filmas, bildes un citas lietas. Un nebija jāslēdzas ar FTP klientu klāt pie datora, lai uzkopētu nepieciešamos failus. Bet, tā kā man visi faili atrodas uz tīkla mapēm, tad ar XBMC interfeisu visu varēja nokonfigurēt un normālā veidā piekļūt tiem klāt.
Savukārt RaspBMC gadījumā tiek izmantota normāla linux pamatvide un ir iespējams pieinstalēt dažādas aplikācijas, kurs katrs sev grib. Ir iespējams arī pieinstalēt grafisko vidi un to izmantot kā datoru vai spēļu konsoli.
Par darbošanos.
Viena lieta gan ir jāņem vērā, kad nopērk šo datoru - uz tā nedarbosies MPEG-2 formātā kodētās filmas. Precīzāk runājot - skaņa būs, bet bildi nerādīs. Bet, tiklīdz filma ir kodēta h264 kodējumā, tad, neatkarīgi no filmas kvalitātes, viss tika atskaņots perfekti un bez jebkādām problēmām.
Pirms vēl sāku šo datoru izmantot kā multimediju atskaņotāju, nolēmu pārbaudīt vairākus demo klipiņus, kā tie darbosies uz Raspberry Pi iekārtas. Visi demo klipiņi ņemti no h264info.com lapas.
 |
The Simpsons Movie – 720p TrailerVideo Type: 1280×544 (720p), 23.967 FPS, CE-QuickTime profileAudio Type: AAC HC Stereo |
 |
Fantastic Four: Rise of the Silver Surfer – 720p TrailerVideo Type: 1280×544 (720p), 23.967 FPS, CE-High profile (PS3 and Xbox 360 compatible)Audio Type: AAC LC Stereo |
 |
Serenity – 720p “On HD DVD” TrailerVideo Type: 1280×720 (720p), 23.967 FPS, CE-High profile (PS3 and Xbox 360 compatible)Audio Type: AAC LC Stereo |
 |
The Bourne Ultimatum – 1080p TrailerVideo Type: 1920×816 (1080p), 23.967 FPS, CE-Baseline profile (PS3 and Xbox 360 compatible)Audio Type: AAC LC Stereo |
|
The Simpsons Movie – 1080p TrailerVideo Type: 1920×800 (1080p), 23.967 FPS, CE-High profile (PS3 and Xbox 360 compatible)Audio Type: AAC LC Stereo |
 |
I Am Legend – 1080p TrailerVideo Type: 1920×816 (1080p), 23.967 FPS, PD-PS3-Xbox360 Profile (PS3 compatible)Audio Type: AAC, 5.1 Channel |
|
I Am Legend – 1080p TrailerVideo Type: 1920×816 (1080p), 23.967 FPS, Blu-ray ProfileAudio Type: AAC, 5.1 Channel |
|
The Simpsons Movie – 1080p TrailerVideo Type: 1920×800 (1080p), 23.967 FPS, SA-HD-DVD ProfileAudio Type: AAC, 5.1 Channel |
Visi klipiņi darbojās nevainojami un bez jebkādas aizķeršanās. Bija pilnīgi prieks skatīties šos klipiņus.
Tāpēc, šādas veiksmes iedrošināts, visi kopā noskatījāmies arī pilnmetrāžas filmas, kas iet vairāk kā pāris minūtes. Viss strādāja labi un bez problēmām. Ja filma bija sadalīta pa nodaļām (Chapter), tad bija iespējams arī pārlēkt no vienas nodaļas uz citu. Tāpat arī, ja bija nepieciešams pārtīt filmu uz priekšu, to bez problēmām varēja izdarīt.
Arī jebkādu mūziku ir iespējams noklausīties uz šī datora. Gan manā kolekcijā esošos mp3 un flac failus, gan arī interneta radiostacijas. Mūziku arī spēja atskaņot bez jebkādām problēmām un aizķeršanām.
Lai varētu ērti izmantot XBMC saskarni, ir nepieciešama pults. Var jau arī izmantot klaviatūru, bet tas tomēr nav pārāk ērti. Es kā pulti izmantoju savu Android telefonu, uz kura atrodas XBMC aplikācija. Tādu pašu aplikāciju ir iespējams uzinstalēt arī uz iPhone.
Nobeiguma vietā.
Neskatoties uz MPEG-2 kodējuma neatbalstīšanu, man nav nekādu pretenziju pret šo datoru. Ja neskaita esošos DVD diskus, tad citi faili jau ir atbilstošā kodējumā. Un viss strādā kārtīgi un skaisti. Visu var izdarīt un viss atbilst gaidītajam.
Tomēr arī MPEG-2 video cienītājiem ir kāds prieciņš. 24.08.2012 Raspberry Pi fonds paziņoja, ka ir iespējams arī nopirkt papildus licenci MPEG-2 failu atskaņošanai, t.i., lai to atskaņošanai tiktu izmantota GPU jauda. Tas nozīmē, ka arī citus video failus būs iespējams bez problēmām skatīties ar šo datoriņu. Vairāk informācijas Raspberry Pi mājaslapā vai arī aprakstā "Raspberry Pi tiek pie MPEG-2 licences".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru