Pirms kāda gada biju dzirdējis par šo projektu. Bet, tā kā ilgu laiku interneta dzīlēs neko jaunu vairs nesadzirdēju, tad arī lēnām sāku aizmirst par šāda projekta esamību. Līdz šodienai, kad atkal uzpeldēja raksts, ka ReactOS izstrādātāji izlaiduši jaunu šīs operētājsistēmas versiju.
Kas tad īsti ir tas ReactOS? Tā ir vairāku entuziastu projekts izveidot bezmaksas operētājsistēmu, uz kuras var darbināt jebkuru Windows programmu un visa vide daudz neatšķirtos no ierastās Windows vides. Rezultātā viņiem izdevās arī izstrādāt OS, kura daudz maz līdzinās Windows videi. Šajās dienās (07.02.) viņi izlaida jaunu versiju, kas tomēr vēl nav galīgi pabeigta (alfas versiju).
Galvenie uzlabojumi un papildinājumi šajā versijā ir saistīti ar pašu arhitektūru. Kā arī ir veikti uzlabojumi pašās saskarnēs un iespēju ielādēt Windows tēmas. Precīzāku izklāstu, kas ir uzlabots, var atrast šajā saitē.
Savukārt, pati ideja par Windows līdzīgo operētājsistēmas izveidi nav nekas jauns. Tikai neviens nav spējis to izveidot kaut cik populāru un ilgdzīvojošu.
Pirms kādiem gadiem 10-15 tika izveidota tāda interesanta operētājsistēma BeOS. Tā bija analoģija Windows videi, bet izstrādātāji bija vairāk koncentrējušies un šo OS pozicionējuši kā grafisko programmu labākā operētājsistēma. No vairākiem ekspertiem un draugiem bija dzirdamas pozitīvas atsauksmes par šo operētājsistēmu - tā bija tolaik daudz stabilāka darbos, nekā Windows sistēma, kā arī grafiskās programmas darbojās daudz labāk, ātrāk un stabilāk. Bet, tā arī šī OS nepalika tik populāra, lai spētu izdzīvot skarbajā virtuālajā vidē.
Bet nu tagad apskatīšu, kā ir uzinstalēt un pastrādāt ar šo operētājsistēmu. Piezīmēšu, ka pats to neinstalēju uz reāla datora, bet gan uz virtuālās mašīnas.
Paņemot instalācijas failu no viņu mājas lapas (www.reactos.org), biju pārsteigts, ka fails ir tikai 60 MB liels. Ir pierasts, ka visādu operētājsistēmu instalācijas faili ir vismaz 600 MB lieli. Bet tas, laikam, ir dēļ tā, ka tur ir tikai instalācijai nepieciešamie faili un nekā cita lieka.
Mājaslapā ir pieejams lejupielādēt gan instalācijas CD, gan arī LiveCD. Ir pieejams arī jau gatavi faili virtuālajām mašīnām (QEMU, VMware un Virtual Box). Un protams, pieejams arī ir izejas kods.
Sākot instalāciju, parādās klasiskais zilais fons ar dzelteniem/baltiem burtiem un cipariem. Tas uzreiz atsauc atmiņā Windows NT instalācijas laikus.
Kad sistēma ir uzinstalēta, tad pie ielādes, tiek piedāvāts sākotnējās sistēmas sakonfigurēšana.
Ka redzam bildītēs, tad konfigurācijas logi tiešām neatpaliek no Windows saskarnes. Tā pati sistēmas parametru konfigurēšana, līdzīga darbvirsma un izkārtojums. Lielākoties visas instalācija norisēja bez aizķeršanām un problēmām. Tikai dažādu draiveru instalēšana nenotika automātiski. Tad gan ir vajadzīgi konkrētās daļas instalēšanas faili. Bet, ja tie pie rokas nav, tad to ir jāmeklē atbilstošā ražotāja majāslapā.
Pabeidzot visu instalāciju un ielādējot sistēmu, darbvirsmas izskats daudz neatšķiras no ierastās Windows vides.
Īpaši lielas atškirības nav pamanāmas. Ir, protams, dažas lietas, kas nav Windows vidē, bet ir plaši sastopamas Linux vidēs - iespējams izmanot vairākas darbvirsmas.
Paskatoties tālāk, darbošanās ir tāda pati kā Windows vidē. Tās pašas lietotāja saskarnes.
Gan sākumizvēlne (Start menu), gan arī pārējie izvēlenes punkti daudz neatšķiras no Windows vides. Pat kontrolpanelis (Control panel) izskatās identiski. Bet atšķirības sākas, kad ir vēlme uzinstalēt/atinstalēt kādas programmas. Tur uzreiz parādās nevis klasiskais Windows logs, bet gan Linux-veidīgs programmu menedžeris.
Tie, kas ir lietojuši linux vidu, tad mācēs itin viegli lietot šo instalēšanas vidi. Citiem būs mazliet jāpiešaujas pie šāda veida instalēšanas. Pamēģināju dažu programmu instalēšanu no šejienes. Viss nostrādāja korekti un bez problēmām. Programma uzinstalējās un bija lietojama. Bet šeit nevarēja iztikt arī bez nepatīkamām lietām Ir dažas programmas, kuras negribēja instalēties.
Tika pamēģināts arī uzinstalēt no web lejupielādētas programmas. Dažas bija iespējams uzinstalēt, bet dažas atkal nebija iespējams palaist. Tika izdots sistēmas kļūda un tālāk nekas nesekoja. Vai vēl sliktāk - nekāds paziņojums netiek izdots, bet arī nekas uz priekšu neiet un nenotiek.
Darbošanās ar pašu ReactOS vidi ir vienkārša - daudz neatšķiras no Windows vides. Tāds pats My Computer ikona, tāds pašas arī pārējās ikonas. Tikai darbošanās notiek kā ar kaut kādu aizvēsturisku vidi. Ja lietojam kādu mūsdienīgu operētājsistēmu, lai kāda tā būtu (Windows vai Linux vai MacOS), tad tur ir piedomāts pie lietotāju saskarnes un to ir lietot viegli un pašsaprotami. Savukārt šajā vidē, lietotāju saskarnes ir gluži kā no Windows NT laikiem. Jeb, citiem vārdiem sakot, vecmodīgas.
Arī darbošanās ar pašiem logiem bija ļoti apgrūtinošas. Atvērties tie atvērās, bet ne vienmēr spēja pārzīmēt visus logus. Aizverot kādu logu, kāda daļa no iepriekšējā loga palika nepārzīmēta. Varbūt visas šīs likstas bija dēļ tā, ka to darbināju virtuālajā mašīnā, bet nekas šāds (vai šādi līdzīgs) man nebija ne ar Linux-veidīgo vidi (Ubuntu), ne ar Windows XP vidi.
Nobeiguma vietā.
Kā projekts šī operētājsistēma ir interesants veidojums. Izstrādātāji ir mēģinājuši pieturēties pie daudziem zināmas vides un izskata - Windows vides. Tas viņiem arī ir izdevies, kaut gan rezultātu gribētos tomēr mazliet labāku. Arī pats Windows savu izskatu un lietošanu ir padarījis daudz vieglāku un vieglāk uztveramu. Attīstījušies. To pašu var teikt arī par Linux un MacOS lietojamību. Ļoti vienkārši un ērti.
Iespējams, ka uzliekot virsū kādu no Windows XP stiliem, tad arī darbošanās būtu patīkamāka, bet man vairs nebija īpašas vēlmes to pārbaudīt. Kaut kā šī vide nespēja mani uzrunāt ar savu darbību.
Ja sanāks laiks, tad būs jāpamēģina šo brīnumu uzinstalēt uz reāla datora, nevis virtuāla. Varbūt tad tas darbosies labāk un nebūs nekādas aiztures.
Bet pagaidām, neko vairāk kā interesants projekts es nevaru pateikt. Pats šādu projektu ikdienā lietot es negribētu. Ja man būtu jāizvēlas alternatīva Windows videi, tad labāk izvēlētos Linux-veidīgo vidi. Un Windows programmas izmantotu ar WINE palīdzību.
Taisos tuvākajās dienās vienu P3 pārinstalēt. Varbūt būs jāpamēģina šis brīnums. Kā viņam ar draiveriem sastāv?
AtbildētDzēstAutomātiski draiveri netiek instalēti. Kaut gan, ja uzinstalē ReactOS, tad uzreiz ar sistēmu var strādāt. Un ja pa rokai ir visi Win draiveri, tad tos arī var uzinstalēt. Pats nemēģināju. Būs kādreiz jāpamēģina arī uz sava P3 uzlikt šo OS un paskatīties, kā šī OS darbojas uz reālā datora, nevis virtuālās mašīnas.
DzēstVaru padalīties ar "panākumiem". Mēģināju uzlikt uz aizvēsturiska Dell Latitude. Sistēma pati uzlikās smuki, bet ar to arī prieki beidzās. USB nestrādā. Sarakstīju Win 2000/XP draiverus diskā un mēģināju krāmēt virsū. Čipsets smuki uzlikās, bet rezultātu nekādu (USB nestrādā). Video draiveris paziņoja, ka nav saderīgs ar sistēmu. Skaņa un tīkls uzlikās, bet vienalga neviena no ierīcēm pēc restarta nesāka darboties. Būtu vēl pamocījies, bet viens sistēmas gļuks mani piebesīja - Back un Up pogu nedarbošanās, līdz ar ko nav iespējams normāli brovsēties pa logiem. Nu i nah... Darbināšu uz tās kastes Debian - pārbaudīta vērtība :)
AtbildētDzēstPaldies, ka dalījies ar saviem panākumiem šīs OS instalēšanā uz reāla dzelža. Tātad manas aizdomas bija pareizas, ka, ja nestrādā korekti uz virtuālās mašīnas, tad uz reāla dzelža arī nestrādās.
DzēstTad es arī nemēģināšu to likt uz sava P3. Ja nu gadījumā kādā brīvā brīdī man nebūs ko darīt, tad varbūt arī "paķimerēšos" :)