Sniegs. Dabas katastrofa.

Šodien Rīgā un tās apkārtnē bija sācis snigt sniegs. Un gan jau arī visā Latvijā, bet es tik tālu neesmu šodien braukājis. Bet Rīgā noteikti. Par ko es tā cepos un uztraucos? Nu nepatīk man tagad tas sniegs. Nepatīk vairs. Patīk, kad ceļi ir labi izbraucami un nav jāuztraucas, vai ceļš būs izbraucams un Rīgā būs kur novietot auto. Šādā ziemā, kad nav sniega, par to var neuztraukties! Un ja uznāk bizdings, tad var visa ģimene sakāpt mašīnā un uzreiz aizbraukt kaut kur atpūsties vai izklaidēties.

Atgriezīšos pie temata. Tātad, sēžot ofisā, Teikā, un veicot savus ikdienas darbus, nepamanīju, ka aiz loga atkal ir palicis tumšs. Pēc brīža paskatoties pa logu pamanīju, ka laukā ir sācis snigt! Teikt, ka sācis tikai snigt, būtu zaimošana! Laukā bija kārtīgs sniegputenis! Līdz ar spēcīgo vēju sniga arī sniegs. Un aiz loga viss bija balts no stipri lidojošā sniega.

Kaut arī uz brīdi sniegs bija pierimis, pēc neliela brīža tas atkal sāka snigt. Tā nu laiks aiz loga mainījās ik pa brīdim - te bija saulains un vējains, te atkal sniegains un vējains. Un tā līdz darbadienas beigām uz ielas bija sasnigusi samērā paliela sniega kārta. Nu, tā ap 5 cm. Nokļūstot līdz mašīnai, biju manāmi pārsteigts. Tā bija pamatīgi apsnigusi. Nācās to sniegu visu slaucīt nost. Un, kamēr to tīrīju no sniega, atkal sāka putināt un snigt. Un uz mašīnas atkal sāka krāties sniega kārta. Nācās vien sēsties mašīnā un braukt.

Braucot pa Rīgas ielām sāka likties, ka, tiklīdz parādās, tā visi autobraucēji ir nobijušies un vairs nemāk braukt. Ar to gribēju teikt, ka sāk braukt uz 30 km/h vai pat vēl lēnāk. Un vēl izdomā, ka ar šādu ātrumu ir obligāti jābrauc pa otro (trešo) joslu! Vai arī pēkšņi kāds braucējs uz vienvirziena ceļa no labās joslas izdomā, ka viņam vajag piestāt kreisajā pusē pie veikala un lēni un neskatoties griežas pie tā veikala. It kā nezinātu, ka tad vajag ieņemt kreiso joslu un ka uz slidenā ceļa ir lielāks bremzēšanas ceļš, nekā uz sausa ceļa!

Bet ne jau par to ir mans lielākais sašutums. Bet gan par ceļiem ārpus Rīgas. Pa Rīgu braucot, nemanīju uz ceļiem pārāk lielas sniega kupenas. Bet, atliek izbraukt no Rīgas, kad situācija uzreiz mainās. Ceļi ir netīrīti un nekaisīt! Vismaz man, braucot, radās tāda sajūta. Cik nu mašīnas pašas ir nobraukājušas, tik tīrs arī ir ceļš. Izbraucot uz Tallinas-Viļņas šosejas, uz ceļa, protams, nebija sniega. Bet uz brauktuves bija saveidojusies jau samērā bīstama ledus kārta no automašīnu riteņiem. Kādam braucējam ar sliktākiem riepu protektoriem tas būtu arī liktenīgs brauciens. Nogriežoties uz Ropažu ceļu (oficiāli tas laikam skaitās Ērgļu ceļš), situācija kļuva vēl sliktāka! Ne tikai nekas nebija šķūrēts (nebija redzamas nekādas tīrīšanas pazīmes uz ceļa), bet arī viss ceļš bija kārtīgi aizputināts. Labi, ka nebija pārāk liels putenis un varēja daudz maz redzēt, kur braucu. Savādāk atrastos grāvī! Vienīgā vieta, kur bija kaut kas tīrīts un to varēja pat manīt, bija Ropažu centrs. Un tas tikai pateicoties pašvaldībai.
Un kur gan ir mūsu slavenās sniega mašīnas, kurām bija jāstāv sardzē par tīriem ceļiem! Vai tad mums ir bijusi tik bargs ziemas sākums, ka visi līdzekļi ir jau iztērēti un nevar nodrošināt ar tehniku un degvielu? Vai arī būs kārtējās atrunāšanas, piemēram, tas notika tik strauji, ka nepaspējām sagatavoties, vai arī mēs nebijām gaidījuši, ka būs tāds sniega daudzums. Labi, es saprotu, ka uz pusdienlaiku var arī nebūt tīrīti ceļi. Fiziski var nepaspēt. Bet uz vakarpusi jau nu gan vajadzētu būt mazliet patīrītiem ceļiem. Kā uzzināju no viena sava kolēģa ziņas, tad vakarpusē arī ceļi pie Siguldas nebija tīrīti. Drausmīgi!
Un vēl tagad, paskatoties pa logu, laukā snieg sniegs. Tas nozīmē, ka arī rītdien būs sasniguši ceļi. Varbūt tomēr pa nakti kaut kur būs arī izšķūrēti ceļi no lielās sniega jūras, bet nekad to nevar zināt.
Tāpēc es ar nepacietību gaidu, kad šis sniegs izkusīs!